Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,2 %
2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada oktobrī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,5 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+14,9 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), piena produktiem (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+6,5 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-23,5 %), svaigiem augļiem (-6,2 %), kafijai (-6,6 %), pienam (-3,7 %), mājputnu gaļai
(-1,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 4,6 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,7 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, siltumenerģija, ūdensapgāde, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,6 %. Cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+17,6 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 20,3 %, benzīns – par 15,3 % un auto gāze – par 9,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija apģērbiem, televīzijas abonēšanas maksai, telekomunikāciju pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai. Toties lētākas kļuva personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,7 %
2018. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7 %. Precēm cenas palielinājās par 1,1 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu pieaugumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+14,0 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), olām (+4,3 %), sviestam (+5,9 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3 %), mājputnu gaļai (+1,1 %), augu eļļai (+4,6 %) un makaronu izstrādājumiem (+3,9 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-6,4 %), kafija (-2,6 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,0 %).
Turpinoties ziemas sezonas apģērbu nonākšanai tirdzniecībā, apģērbiem cenas palielinājās par 6,7 %. Savukārt apaviem vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,7 %. Dārgāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,0 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai par 2,6 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,1 %, benzīnam – par 1,6 % un auto gāzei – par 5,4 %. Vidējais cenu līmenis pieauga rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko noteica cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, tabakas izstrādājumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās viesnīcu pakalpojumiem.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk