Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 1,0%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, palielinājās par 1,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, ir palielinājies par 0,4%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,1%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukiem, olām, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem,kā arī sieram.
Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 8,3%, bet alkoholiskajiem dzērieniem vidējais cenu līmenis nav mainījies.
Apaviem cenas gada laikā palielinājās par 7,4%, bet apģērbiem – par 1,4%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,6% – sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, cietais kurināmais, ūdens piegāde, dzīvokļu īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija.
Transporta grupā cenas samazinājās par 1,5%, ko būtiski ietekmēja cenu kritums degvielai par 3,8%. Cenas samazinājās transportlīdzekļu rezerves daļām un piederumiem, automašīnu iegādei, savukārt cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, pieauga par 5,9% –cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,2%, ēdnīcās – par 5,4%, kā arī izmitināšanas pakalpojumiem – par 6,3%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums tika novērots kultūras pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.
2014. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,5%.Precēm vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem tas nemainījās.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,4%, ko ietekmēja prognozētais cenu kritums pienam un piena produktiem, tai skaitā, skābajam krējumam (-10,5%), biezpienam (-11,5%), pienam (-6,8%), kefīram (-9,3%), saldajam krējumam (-11,3%), kā arī sieram (-0,7%). Lētāka kļuvusi gaļa un gaļas izstrādājumi, kartupeļi, eļļa un tauki, zivis un zivju izstrādājumi. Savukārt cenas kāpušas dārzeņiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, augļiem, tējai un kafijai.
Dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni (+1,3%), ko ietekmēja akciju noslēgums vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas pieauga apaviem par 13,9%, bet apģērbiem – par 5,2%.
Sezonālo faktoru ietekmē lētāki kļuva pasažieru jūras transporta pakalpojumi. Cenas samazinājās arī degvielai (-0,4%), pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem un automašīnu iegādei.
Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas palielinājās vidēji par 0,4%. Cenu kāpums konstatēts dārza precēm un ziediem, kultūras pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces, tai skaitā, kosmētikas preces un higiēnas preces.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī, sākoties jaunajam mācību gadam, pieauga maksa par izglītības pakalpojumiem. Savukārt lētāki kļuva sanatoriju pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk