Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,6 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada maijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 13,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1 %), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5 %), mājputnu gaļai (+7,1 %), cūkgaļai (+7,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+6,8 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4 %), maize (+1,4 %), griķi (+15,0 %), brokastu pārslas (+10,4 %), makaronu izstrādājumi (+5,9 %), saldumi (+7,3 %), saldējums (+3,1 %), olas (+2,0 %) un šokolāde (+2,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2 %), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9 %), kafija (-3,0 %), olīveļļa (-14,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1 %. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2 % un apģērbiem par 1,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 25,0 %. Benzīnam cenas samazinājās par 24,1 % un auto gāzei – par 19,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,3 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+8,6 %), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+3,2 %), olām (+6,2 %), maizei (+1,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,6 %), šokolādei (+3,5 %), skābajam krējumam (+3,0 %) un pienam (+1,8 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3 %), jogurtam (-3,5 %) un cukuram (-2,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6 % un apavi – par 1,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6 %. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2 %), ūdensapgāde (-2,6 %), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7 %) un mājokļa īres maksa (-1,2 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritās vidēji par 1,0 %. Degviela kļuva lētāka par 2,6 %, tai skaitā benzīns – par 3,4 %, dīzeļdegviela – par 1,6 % un auto gāze – par 6,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pazeminājās vidēji par 2,7 %, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk