Vietējā uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības aizvien palielinās; līdz gada beigām varētu pārsniegt 9000 hektārus
Viens no vadošajiem pilna cikla mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk kā 25 gadu pieredzi tirgū un vienīgais bērza saplākšņa ražotājs Kurzemē – SIA “Stiga RM” prognozē, ka līdz gada beigām tās īpašumā esošā zemes platība pārsniegs 9000 hektāru. “Stiga RM” vadītājs Andris Ramoliņš uzsver, ka viņam ir svarīgi, lai Latvijas zeme būtu vietējo ļaužu rokās.
Uzņēmuma “Stiga RM” īpašumā šobrīd ir 8954,56 ha zemes platības un līdz gada beigām uzņēmums plāno jau pārsniegt 9000 ha atzīmi.
“Mums vienmēr ir bijis liels prieks sadarboties ar vietējiem meža un zemes īpašniekiem, kuri rūpīgi dara savu darbu. Esam gandarīti, ka mežu īpašnieki savu zemi izvēlas uzticēt tieši mums, tādējādi paužot pārliecību, ka vietējie visu izdarīs vislabāk. Tas, ka “Stiga RM” ir kompānija ar vietējo kapitālu, ir izrādījies svarīgs faktors tiem, kas savu zemi izlēmuši pārdot. Mēs vienmēr esam stingri pastāvējuši uz to, ka Latvijas zemi jāapsaimnieko vietējiem un latvietis – tas tomēr ir saimnieks savā zemē,” norāda A. Ramoliņš.
Viņš uzsver, ka “Stiga RM” mežus apsaimnieko atbildīgi, tādējādi saglabājot mežus nākamajām paaudzēm. “Mežs neapšaubāmi ir viena no Latvijas galvenajām dabas bagātībām. Tā kā mežs prasa pastāvīgas rūpes, ir ļoti būtiski, lai meži tiktu apsaimniekoti efektīvi un videi draudzīgi, lai tiktu saglabātas dabas vērtības un nodrošināta sugu aizsardzība. Un tā arī ir “Stiga RM” prioritāte – saglabāt šo mežu vērtību, skaistumu un daudzveidību nākamajām īpašnieku paaudzēm,” saka A. Ramoliņš.
Viņš piebilst, ka sen ir pagājuši tie laiki, kad skandināvu pensiju fondi un bankas varēja samaksāt par zemi vairāk nekā vietējie uzņēmumi. “Stiga RM” meža īpašniekiem maksā konkurētspējīgu cenu, jo uzskata – Latvijas mežos jādominē latviešiem, nevis skandināviem.
Vienlaikus viņš norāda arī to, ka “Stiga RM” labprāt sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, piedāvājot tiem iznomāt “Stiga RM” īpašumā esošās zemes platības, kuras tie var izmantot lauksaimniecības kultūraugu sējumiem. “Ja varam atbalstīt mūsu zemniekus, tad labprāt to arī darām, jo tikai kopīga sadarbība var novest pie lielāka mērķa, kas neapšaubāmi mums visiem ir mūsu valsts labklājība. Tikai kopā strādājot un viens otru atbalstot, mēs varam sasniegt vairāk,” piebilst “Stiga RM” vadītājs, aicinot ikvienu vietējo lauksaimnieku, kuram interesē nomāt zemes platību, sazināties ar uzņēmumu.
Viņš norāda, ka jāatceras, ka mežs – tas nav tikai dabas skaistums, tas nodrošina arī ekonomikas un nodokļu apriti, rada jaunas darbavietas un sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, kas, pēc A. Ramoliņa sacītā, ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad priekšplānā ir izvirzījušies ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski un turpinās ekonomikas lejupslīde.
“Viens no mežsaimnieku uzdevumiem ir veidot kvalitatīvas mežaudzes, bet otrs – pārvērst šos meža resursus augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, ko “Stiga RM” arī sekmīgi dara. Mēs nepārtraukti strādājam pie tā, lai bērza saplāksnis no Latvijas būtu pieejams visā pasaulē, un šīs darbības rezultātus justu visa Latvijas sabiedrība, ne tikai valsts budžeta ieņēmumi. Mums ir svarīgi, lai ikviens no mums apzinātos, ka tieši mežam ir liels potenciāls nākotnes izaugsmei, tāpēc ir liela nozīme tam, kuram īpašnieki savu zemi uztic – ārvalstniekam vai vietējai kompānijai. Šeit ir runa par gudru ceļu uz izaugsmi,” uzsver A. Ramoliņš.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk