Virs rakstnieka Kristovska galvas savelkas negaisa mākoņi
Rakstnieku ceļš līdz slavai bieži vien ir neizdibināms, nereti pat ērkšķiem un dažādām pretrunām kaisīts. Cik gan nav dzirdēts par rakstniekiem, kuri pārdevuši pēdējo, lai izdotu savas grāmatas un pēc tam ēduši sausu maizi skalu gaismā, par dzejniekiem, kas sabiedrības atzinību un slavu ieguvuši tikai pēc nāves … Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Tagad tam pievienojies arī jaunais rakstnieks, bijušais ministrs un pašreizējais Ventspils mēra amata kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis. Arī virs viņa galvas sabiezējuši negaisa mākoņi, kas, cerams, tikai vairos tā cietēja oreolu cīņā ar Zeva krēslā sēdošo Lembergu.
Bet nu, pēc liriskās atkāpes, laiks ķerties klāt tam, kas saistīts ar Kristovska rakstnieka gaitām. Aprīļa sākumā norisinājās Ģirta Valda Kristovska grāmatas “Ielauzties NATO” prezentācija. Kā stāsta pats autors, grāmata veltīta cilvēkiem, kas pašaizliedzīgā darbā sekmēja mūsdienu Latvijas vēstures vienu no svarīgākajiem notikumiem. “Grāmata ir atskats uz Latvijas valsts aizsardzības un ārlietu jomu veikumu vairāk kā piecu gadu garumā, kad tika panākta Latvijas vēsturiskā iestāšanās NATO 2004. gada aprīlī. Esmu pie tās intensīvi strādājis vairāk kā divus gadus, atvēlot visu savu brīvo laiku – vakara stundas, nedēļas nogales un atvaļinājumus,” klāstīja Kristovskis.
Bet vienam no Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem Kārlim Krēsliņam ir pamatoti iebildumi pret Kristovska grāmatas saturu, kurš to sauc arī par meliem. Kā tad tā? Kristovskis un meli? Patiesībā, tas nav nekas jauns, zinot, cik bijušais ministrs ārkārtīgi vēlas visās jomās būt zinošs un kompetents. Kā teiktu Kristovska amata brālis Mihails Bulgakovs savā romānā “Meistars un Margarita”: “Te mums atkal ir darīšana ar to saukto melošanas gadījumu”. Kas tad īsti ir noticis?
Kā norāda Krēsliņš, katru notikumu var skatīt no dažādiem skatu punktiem. Var nemelot un notikumus pasniegt sev vēlamā redzējumā. To tagad bieži izmanto Krievijas plašsaziņas līdzekļi.
“Grāmatā ir daudz faktu un faktiņu, bet bieži tie ir izrauti no konteksta un nedod priekšstatu par lietu būtību. Man, kā daudzu grāmatā aprakstīto notikumu dalībniekam, bieži bija grūti saprast, ko tad es piedāvāju nepareizi un ko tad un kas piedāvāja pareizos risinājumus? Kur varētu iepazīties ar pareizajiem risinājumiem?”
Krēsliņš argumentē, ka grāmatā nav minēti vairāki svarīgi fakti, bet svarīgāk par to – daļa no rakstītā nav patiesība. Viņš min dažādus piemērus, proti: “No Ģ.V. Kristovska grāmatā izlasītā (359. lpp.): „Tā kā SUV izveidoja Augstākās padomes Drošības dienestā, kuru vadīja leģendārais plkv. Juris Vectirāns, SUV sākotnēji bija orientēta uz ārvalstu vizīšu drošības garantēšanu.” Domāju, karavīri var izvērtēt, vai tā ir taisnība vai meli, komentēt un izteikt savu viedokli par teikumā izteikto domu,” norāda Krēsliņš.
“Grāmatā tiek atzīmēts ļoti lielais mūsu Rietumu tautiešu devums un kritiski vai pat negatīvi vērtēta Latvijas virsnieku loma, kas bija dienējuši PSRS BS. Padomājiet, salīdziniet cilvēkus – vecākos virsniekus, kas nāca no aktīvā dienesta, kam bija laba izglītība, liela militāra pieredze, ar Rietumu armiju galvenokārt seržantiem, jaunākajiem virsniekiem, kas bija pametuši aktīvo dienestu pirms daudziem gadiem. Piemēram, Dainis Turlais, Pēteris Ziemelis un citi, kas bija vecākie virsnieki ar labu akadēmisko izglītību un kara pieredzi, vai Valdis Matīss, kas Frunzes akadēmijā vadīja katedru. Sarakstu varētu turpināt. Galvenokārt viņi nāca ne jau amatu dēļ, jo viņi jau bija daudz sasnieguši militārajā karjerā, bet nāca, lai veidotu Latvijas NBS. Es uzdevu ASV vēstniecības pārstāvjiem jautājumu: „Vai nevarētu atsūtīt uz Latviju kādu no ASV BS plānotājiem?” Atbilde bija vienkārša – nē, nevar, jo nopietni plānotāji ir vecākie un augstākie virsnieki, kas nebrauks uz Latviju. Loģiski pamatota un saprotama atbilde,” uzsver Krēsliņš.
“Vēl viens citāts (331. lpp): „Tika lemts, ka, ievērojot šo principu, pirmie 60 virsnieku kandidāti ar augstāko civilo izglītību militāro apmācību sāks 2001. gada rudenī…. Pirmo šāda veida jaunākā (kļūda? – jaunāko) virsnieku kursa pretendentu atlasi plkv. J. Vectirāna vadībā šī grupa veica 2001. gadā.” Pirmais, tā saucamo viengadīgo, izlaidums, bija 1994. gadā. Ar Valsts prezidenta pavēli Nr.16-V 1994. gada 18. novembrī 10 pirmajiem šī kursa absolventiem tika piešķirta leitnanta pakāpe. Pavēles kopija ir manas grāmatas „Gods kalpot Latvijai” 65. lpp,” min Krēsliņš.
Viņš norāda, ka jau 1992. gadā tika izstrādāti LR militārās apmācības principi [1, 45. lpp.], kur atzīmēts viengadīgo apmācības kurss jauniešiem ar augstāko civilo izglītību. Mūsu konceptu prezentēju starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Virsnieku apmācība un sagatavošana demokrātiskajās valstīs” 1993. gada 18.-20. oktobrī Bukarestē, un referāts guva atbalstu.
“Viedokļi var būt dažādi, bet nav pieļaujama faktu falsificēšana. Man jau ir neērti par tiem cienījamajiem cilvēkiem, kas, iespējams, nepārzinot visu informāciju par tā laika notikumiem, ir nosacīti parakstījušies par grāmatā sniegto informāciju,” uzsver bijušais NBS virsnieks.
Viņš norāda, ka pagaidām ir dzīvi karavīri, kas dienēja tajā laikā un zina, kā tas notika. Paies laiks, un cilvēki uztvers notikumus tā, kā to apraksta Kristovskis. “Atkal – mēs zinām, kā tika pasniegta vēsture PSRS laikos, kā tiek atspoguļoti dažādi notikumi arī mūsdienās. Mēģiniet palasīt par vieniem un tiem pašiem notikumiem dažādus autorus un arī nedaudz kritiski domāt līdzi rakstītajam par vienu vai otru vēstures notikumu,” aicina Krēsliņš. Savukārt, pēc mediju ziņām, vēl vairāki ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem saistīti cilvēki grasās publiski paust aicinājumu autoram pārskatīt savu darbu un vismaz atzīt tajā ietvertās faktoloģiskās kļūdas un pārāk subjektīvās interpretācijas.
Skaidrs gan ir viens, Kristovskis kārtējo reizi nodemonstrējis, ka īstenībā nemaz nav tik gudrs un viszinošs, kā vēlas izrādīties. Cilvēks, kurš tik daudzās jomās ir vēlējies sevi pierādīt, galu galā ir izgāzies tikpat kā visās. Varbūt bijušajam ministram ir pēdējais laiks apsvērt nodarboties ar ko tādu, kas patiesi viņam padodas? Un tā noteikti nebūtu rakstniecība vai politika…
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākPasniegtas apbalvojuma Izcilības balva kultūrā statuetes
Noslēgusies šā gada Izcilības balvas kultūrā svinīgā ceremonija, atklājot trīs 2024. gada laureātus – režisoru Gintu Zilbalodi, mākslinieci Katrīnu Neiburgu un valsts kamerorķestri...
Lasīt tālākSeriāla “Padomju džinsi” scenārija autoru jaunais projekts gūst starptautisku atzinību
Seriāla “Padomju džinsi” scenārija autori Staņislavs Tokalovs un Teodora Markova sadarbībā ar filmu studija “Tasse Film” šogad ir uzsākuši darbu pie jauna seriāla “Pēdējā komunisma...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākLBAS: Iebilstam Kultūras ministrijas iecerei ignorēt arodbiedrības saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā
Kultūras ministrija ir izstrādājusi plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam”. Plāna mērķis ir nodrošināt Pamatnostādnēs...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākOlga Rajecka izdod jaunu dziesmu un aicina uz Vecgada koncertiem
Dziedātāja Olga Rajecka, sadarbībā ar mūzikas autoru Tomasu Kleinu un teksta autoru Guntaru Raču kopīgi radījuši jaunu un saulainu dziesmu “Saulīte”. Savulaik šis tandēms kopā radīja...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālāk