“Virši-A” iegādājas 20 % no “Skulte LNG Terminal” akcijām
Šodien, 20. maijā, lielākais un straujāk augošais pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) ir parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, un paziņo par plāniem kopīgi attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas. Šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.
“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
“Esam gandarīti par “Virši” kā vadošā nacionāla kapitāla enerģētikas uzņēmuma iesaistīšanos Skultes projektā. Tas ir spēcīgs apliecinājums Skultes termināļa vietai reģiona enerģētikas kartē, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvāt dabasgāzi par pievilcīgām cenām. “Virši” kā lokāla partnera pieredze, kapacitāte un jauda veicinās termināļa projekta ātrāku īstenošanu. AS “Skulte LNG Terminal” turpina arī sarunas ar iepriekš izvēlētu ārvalstu industriālo investoru grupu par projekta realizāciju ar visizdevīgākajiem nosacījumiem Latvijas un reģiona tirgum,” uzsver Renārs Miķelsons, AS “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors.
“”Virši”, pētot un attīstot dažādus enerģētikas risinājumus, ir secinājuši, ka metāna patēriņam reģionā, arī biometāna un dabasgāzes kā pārejas energonesēja formā, nākamajos desmit gados ir perspektīva. Šī tendence saglabāsies industriālo lietotāju, mājsaimniecību, kā arī transporta sektorā. LNG terminālis Skultē kā infrastruktūras objekts kombinācijā ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi ir lielisks tandēms ne tikai Latvijas patēriņa apgādei, bet arī konkurētspējīgu dabasgāzes piegāžu veidošanā plašākam reģionam, kurā ietilpst gan Baltijas valstis, gan arī Somija un Polija,” skaidro Jānis Vība.
Skultes LNG termināļa projektam ir unikālas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un tehnoloģiskas priekšrocības. Skultes projektā ir jāizbūvē 34 km garš, tiešs cauruļvada savienojums ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, un nav nepieciešams veikt ieguldījumus LNG uzglabāšanas infrastruktūrā, kas parasti veido 70 – 80 % no termināļa investīciju apjoma.
“Virši” stratēģisko mērķi kļūt arī par enerģētikas kompāniju pieteica vairāk nekā pirms gada, kļūstot par enerģijas tirgotāju, aktīvi izmantojot vietējos zaļos energoresursus. Kopš 2021. gada aprīļa “Virši” piedāvā elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam, tādējādi ierindojoties starp nedaudzajiem tirgus spēlētājiem, kas veiksmīgi apvieno vairāku energoresursu iegādes iespējas. Pakāpeniski, nostiprinot savas pozīcijas elektroenerģijas tirgū, “Virši” šobrīd veic elektroenerģijas piegādes vairāk nekā 300 pieslēguma vietās visā Latvijā.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk