• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
20/05/2021, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020. gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piecās programmās piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valsts kontrole aprīļa sākumā publiskoja revīzijas starpziņojumu par trijās atbalsta programmās piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, no kuriem tika izlietoti 84 %. Noslēdzot revīziju par Zemkopības ministrijas 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole veica pārbaudi par atlikušo 10 miljonu eiro izlietojumu divām atbalsta programmām. Pirmajā pārbaudē Valsts kontrole secināja, ka atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja dažu lauksaimniecības nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. Otrajā pārbaudē secināts, ka divu programmu ietvaros atbalsta piešķiršana balstījās uz vispārīgu pieņēmumu, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu lauksaimniecību. Rezultātā attiecībā uz piešķirtajiem 10 miljoniem eiro, no kuriem izlietots 8,1 miljons eiro, būtisku valsts atbalstu saņēma arī uzņēmumi tādā lauksaimniecības nozarē kā graudu audzēšana, kam Latvijā 2020. gadā bija rekordliela kopraža.

2020. gada aprīlī lauksaimnieku atbalstam piešķirtais papildu valsts finansējums līdz 10 miljoniem eiro tika sadalīts uz pusēm un piešķirts kā papildu finansējums divās esošajās programmās: līdz pieciem miljoniem eiro – atbalstam lauku saimniecību riska pārvaldībai un nepārtrauktas pārejas nodrošināšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā un līdz pieciem miljoniem eiro – uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam uzsākto investīciju projektu īstenošanai un finansiālā sloga mazināšanai lauku saimniecībām un uzņēmumiem. Šo līdzekļu piešķiršanu administrēja Lauku atbalsta dienests (LAD). Pirmajā gadījumā tika izlietoti 100 % no sākotnēji paredzētā maksimālā apmēra, otrajā – 62 %, bet kopā tika izlietoti nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro jeb 81 % no sākotnēji paredzētā Covid-19 atbalsta apjoma.

Valsts atbalsts šajās programmās tika piešķirts, pieņemot, ka Covid-19 ir skāris visu lauksaimniecības nozari. Atbalsts tika izmaksāts 2020. gada decembrī, un, izvērtējot lauku saimniecību un uzņēmumu pieteikumus, LAD nebija jāvērtē Covid-19 ietekme uz atbalsta saņēmēja darbību.

ZM argumentācijā attiecībā uz atbalsta programmu lauku saimniecību riska pārvaldībai norādīts, ka Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ saimniecībās ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem un situācijā, kad nav pieejams pietiekams valsts atbalsts par apdrošināšanas polišu iegādi, daļa saimniecību varētu izvēlēties iztikt bez apdrošināšanas polisēm. Ja iestātos kāds no riskiem, piemēram, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, šāda saimniecība ciestu papildu zaudējumus, jo valsts nemaksā kompensāciju par riskiem, kurus iespējams apdrošināt.

ZM argumentācijā attiecībā uz nepieciešamību papildināt kredītprocentu dzēšanai pieejamos līdzekļus norādīts, ka, lai sekmīgāk novērstu Covid-19 ietekmi uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozari, ir jāveicina lauksaimniecības primārās produkcijas ražotāju, pārtikas produkcijas ražotāju, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību saimnieciskās darbības attīstība, piesaistot investīciju attīstībai pietiekamu finanšu līdzekļu apjomu.

Analizējot atbalsta saņēmējus abās programmās, revidenti konstatēja, ka programmā lauku saimniecību riska pārvaldībai 82 % Valsts kontroles izlasē iekļauto uzņēmēju nodarbojas ar graudu audzēšanu. Savukārt kredītprocentu dzēšanai piešķirtie līdzekļi 33 % apmērā no visa Covid-19 finansējuma tika izlietoti kredītprocentu apmaksai par iegādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, arī būvēm un tehnikai tika izlietoti 33 % no piešķirtā finansējuma. Revidentu vērtējumā, tas liecina, ka būtiska šī atbalsta daļa tika novirzīta graudu audzēšanas nozarei, kaut arī 2020. gada vēsturiski lielākā graudu kopraža Latvijā nekādi neļauj apgalvot, ka šī lauksaimniecības apakšnozare smagi cieta no Covid-19 krīzes.

Revīzijā Valsts kontrole atklāja arī trūkumus LAD iekšējās kontroles vidē, jo tika konstatētas situācijas, kad LAD amatpersonas veikušas atbalsta izmaksu saskaņā ar LAD veikto aprēķinu, bet bez attiecīga likumā paredzēta lēmuma noformēšanas.

804 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk