VK: Nepietiekama nozares uzraudzība un zemes mērnieku negodprātība vairo kļūdas Kadastra datos
Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību. Uz to norādījusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību.
Formāla uzraudzība mērnieku profesionālajai darbībai, vienas galvenās atbildīgās institūcijas trūkums, neskaidra pārkāpumu un kļūdu novēršanas sistēma ir būtiskākie trūkumi, kas novēršami, lai valsts rīcībā būtu kvalitatīva informācija un tiktu nodrošinātas zemes īpašnieku tiesības.
Laikā no 2013. gada līdz 2016.gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2966 gadījumus, turklāt nekonstatēto neatbilstību skaits var būt daudz lielāks. Savukārt Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ 2016. gadā atteicis reģistrēt 431 jeb 4,5% no visām iesniegtajām kadastrālās uzmērīšanas lietām. Tas liecina, ka šobrīd īstenotā mērnieku uzraudzība tikai daļēji novērš pārkāpumus, turklāt būtiskāko pārkāpumu novēršana paliek pašu mērnieku atbildībā. Nekustamā īpašuma īpašnieks, ja mērnieks viņam nepaziņo, var nemaz neuzzināt par neatbilstībām un līdz ar to nevar pieprasīt mērniekam tās labot vai atlīdzināt zaudējumus.
“Īpašuma tiesības ir vienas no iedzīvotāju pamattiesībām. Lai tās nostiprinātu, ir nepieciešami mērnieka pakalpojumi. Ikviens zemes īpašnieks, kurš maksā par mērniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs prasīt, lai valsts garantē pakalpojuma kvalitāti; zemes īpašniekam nebūtu jāmaksā par sertificēta mērnieka kļūdām,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tieslietu ministrijai, kas atbild par politikas izstrādi Kadastra uzturēšanā, un Valsts zemes dienestam, kura pienākumos ir kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, sniegti vairāki ieteikumi, lai jomu sakārtotu un uzlabotu mērniecības datu pakalpojumu kvalitāti.
Pēc Valsts kontroles ieteikuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām izvērtēs esošo situāciju un izstrādās priekšlikumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pastāvošo problēmu risināšanai, tajā skaitā par atbildīgās iestādes noteikšanu pilnvērtīgākai nozares uzraudzībai.
Ir jāstiprina mērnieku profesionālās darbības uzraudzība, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz mērnieka darba kvalitāti: jānosaka rūpīgākas pārbaudes galvenokārt tiem mērniekiem, kuru darbībā jau iepriekš konstatētas nepilnības vai saņemtas sūdzības. Jānosaka arī obligāta tālākizglītība mērnieku kvalifikācijas celšanai. Augstākas prasības, biežākas pārbaudes, ieskaitot pārbaudes apvidū, uzlabos zemes uzmērīšanas pakalpojumu kvalitāti, norādījuši revidenti.
Tieslietu ministrija pēc Valsts kontroles ieteikuma jau apņēmusies ieviest izmaiņas pārkāpumu uzraudzības un novēršanas kārtībā, lai mazinātu nesodāmības sajūtu negodprātīgo mērnieku vidū, kā arī uzlabotu Kadastra datu kvalitāti. Ar izmaiņām jāpanāk, lai pārbaudēs konstatēto mērnieku pieļauto kļūdu un nepilnību labošanu veiktu un apmaksātu paši mērnieki, nevis zemes īpašnieki. Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests galvenos ieteikumus apņēmušies ieviest aptuveni pusotra gada laikā, tas ir, līdz 2019. gada novembrim.
Revīzijā analizēti nozares tiesību akti, mērnieku sertificēšanas un uzraudzības dokumenti, iestāžu sniegtā informācija un statistika. Tās veikšanai būtisku informāciju sniedza arī mērnieku sertificēšanas institūcijas un profesionālās organizācijas.
Lietderības revīzija “Vai valstī tiek īstenota efektīva uzraudzība pār zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanu” veikta par laiku no 2010. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk