• Tweet

ASV vēstniecības Latvijā ziņojumi ASV valdībai par represijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu atklāj latviešu amatpersonu gadu desmitus iesīkstējušus netikumus – melus, liekulību, iztapību svešām varām un tieksmi nomelnot savus tautiešus.

WikiLeaks publicētajos ASV diplomātu ziņojumos redzams, ka ASV vēstniecība informāciju saistībā ar A. Lemberga krimināllietas izmeklēšanu smēlusies pa tiešo no Latvijas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, procesa virzītāja Anda Mežsarga un ziņotājiem. ASV vēstniecību šī lieta interesējusi ļoti detalizēti, un arī ziņojumos savai valdībai diplomāti iekļāvuši lielvarai it kā tik nenozīmīgus faktus, ka nav šaubu arī par noteiktu ASV aprindu ieinteresētību kriminālprocesā pret Ventspils mēru.

Pašu slepenāko informāciju par A. Lemberga krimināllietu J. Maizītis uzticējis tikai trim personām – Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un ASV vēstniekam. Ģenerālprokurors ne tikai informējis vēstnieku, bet arī cēlis viņam galdā dažādus dokumentus, ieskaitot pirmstiesas izmeklēšanas procesā esošu krimināllietu. Amerikāņi iztapīgi apgādāti arī ar vispusīgu informāciju par A. Lemberga veselības stāvokli. Ģenerālprokurora sadarbība ar ASV vēstniecību nostiprinājusies tik tālu, ka vēstnieks to novērtējis biznesa terminoloģijā – kā abpusēji izdevīgu.

Rada naidnieka tēlu

No vēstniecības ziņojumiem var secināt, ka represijām pret A. Lembergu ir bijis politisks mērķis. J. Maizītis ASV diplomātiem skaidrojis, ka A. Lembergs ietekmējot grozījumus valsts drošības iestāžu likumos, tādējādi radot draudus demokrātijai.

Jāatgādina, ka 2007. gadā grozījumus valsts drošības iestāžu likumos gatavoja tālaika premjera Aigara Kalvīša birojs un premjera pakļautībā esošais Informācijas analīzes dienests, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisija. Nevienā no šīm struktūrām A. Lembergam pieejas nebija. Grozījumu mērķis bija nostiprināt demokrātiju, liedzot iespējas specdienestiem valstī uzurpēt varu. Bija paredzēts ieviest parlamentāro kontroli pār specdienestiem, kontroles mehānismu gandrīz kopējot no Vācijas modeļa.

Mēnesi pēc A. Lemberga aresta 2007. gada 13. aprīlī ASV vēstniece Latvijā Ketrīna TodaBeilija savai valdībai rakstījusi konfidenciālu ziņojumu ar nosaukumu Lembergs un grozījumi drošības iestāžu likumos ir saistīti. Vēstniece norādījusi, ka reģionālais atašejs tiesību jautājumos un vēstniecības darbinieks politikas jautājumos ticies ar J. Maizīti. «ĢP (saīsinājums no ģenerālprokurors) uzskata, ka nesen apcietinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir tieši saistīts ar spiediena izdarīšanu attiecībā uz drošības likuma grozījumiem. Maizītis uzskata – tas, ka valdībai ir izdevies ieviest šos grozījumus, ir pierādījums tam, ka Lembergs apdraud demokrātiju un valsts drošību,» ASV valdībai skaidrojusi K. TodaBeilija.

Savi tiesneši?

Ģenerālprokurors ASV amatpersonai arī apgalvojis, ka «Lembergam ir plašs cilvēku tīkls tiesībsargājošajās iestādēs, tostarp tiesneši». Tāpat vēstniece norādījusi, ka J. Maizītis nav slēpis – arī Ģenerālprokuratūrai ir savi tiesneši, uz kuriem grūtā brīdī var paļauties. J. Maizītis «bija gandarīts par saņemto atbalstu no tiesnešiem, kuri izskatīja šo lietu (domāts lūgums A. Lembergu arestēt, kuru apmierināja tiesnesis Māris Vīgants)», ASV valdībai ziņojusi vēstniece.

Nākamais ASV vēstnieks Čārlzs Lārsons ziņojis par abpusēju nepatiku starp J. Maizīti un tikko ievēlēto Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. AT priekšsēdētājs «nebūt nebijis sajūsmā» par J. Maizīti un gaidījis, ka J. Maizītis pats atteiksies no kandidēšanas uz trešo termiņu.

Turpretī J. Maizītis vēstniekam žēlojies – viņš neticot, ka I. Bičkovičš «izvēlēsies labu ģenerālprokurora kandidātu». Tāpat viņš spēris ārā visu, kas jau plaši aprakstīts – gan to, ka I. Bičkovičs esot bijis VDK aģents un viņam bijusi poļu vecmāmiņa, kuras dēļ viņam nepienākoties Latvijas pilsonība. Abi šie apgalvojumi vēlāk izrādījās neatbilstoši patiesībai.

Vēstniece ziņojumā ar lepnumu atklājusi, ka Latvijas ģenerālprokurors ASV diplomātiem personīgi piegādā dažādus svarīgus dokumentus: «Apspriežot ASV valdības dažādas turpmākās atbalstītās likumu pielietošanas un tiesu prakses iespējas, ĢP iepazīstināja ar nesen atsauktajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos un nesen apcietinātā Ventspils mēra Lemberga lietu.» Amerikāņi nav noniecinājuši arī latviešu iztapīgi piegādāto informāciju par A. Lemberga veselības stāvokli: «Patiesībā pirms apcietināšanas Lemberga personīgais ārsts bija izsniedzis viņam vēstuli, kurā bija teikts, ka Lembergam nevajadzētu strādāt. Pēc medicīniskās izmeklēšanas veikšanas Iekšlietu ministrijas klīnikas ārsts konstatēja, ka viņa veselības problēmas nebija nopietnas,» ASV valdībai ziņojis ASV vēstniecības Latvijā darbinieks Fils Antveilers.

No ziņojuma izriet, ka ģenerālprokurors piemirsis pajautāt pašu galveno – ASV palīdzību A. Lemberga apsūdzības radīšanai: «Drīz pēc tam, kad atašejs tiesību jautājumos un vēstniecības darbinieks politikas jautājumos pameta tikšanās vietu, darbiniekam politikas jautājumos zvanīja no Ģenerālprokuratūras un lūdza mūs tikties ar citu prokuroru. Atašejs tiesību jautājumos atgriezās Ģenerālprokuratūrā un tajā pašā dienā tikās ar Lemberga krimināllietas izmeklēšanas grupas vadītāju. Ģenerālprokuratūrā atašeju tiesību jautājumos informēja par iespējamo ASV saistību ar Lemberga prettiesiskajām darbībām un lūdza atašeja tiesību jautājumos palīdzību.»

Par to, ka ciešā J. Maizīša, prokuroru un ASV amatpersonu sadarbība izvērtusies abpusēji izdevīgā darījumā, varam pārliecināties pēc pusotra gada rakstītajā Č. Lārsona ziņojumā ASV valdībai. Arī šis 2008. gada 17. septembrī sūtītais ziņojums «Lembergs pilsētā un karstais juridiskais kartupelis» ir noslepenots kā konfidenciāls ar norādi, ka tas nav paredzēts izplatīšanai ārzemēs. Tajā cita starpā vēstnieks norādījis: «Viena papildu lieta, par kuru Lembergs nezina, ir, ka kāda amerikāņu grāmatvedības firma veic auditu par 220 miljoniem latu, iespējams, atmazgātas naudas. Izmeklēšanu ierosināja pati firma, uzzinot, ka daži tās darbinieki varētu būt tajā iesaistīti. Uzņēmums sadarbojas ar varas pārstāvjiem un ir iesniedzis izmeklētājiem datorus un ierakstus. Maizīša birojs neizpauž informāciju plašākam cilvēku lokam un ir informējis tikai Valsts prezidentu un Ministru prezidentu.» «Amerikāņu grāmatvedības firma», visticamāk, ir auditorfirma Deloitte, kuras vadība pieņēma lēmumu aiznest uz Ģenerālprokuratūru savu tālaika darbinieku Jāņa Zelmeņa un Vitas Libertes datorus, kuros Latvijas prokurori varēja smelties zināšanas par daudzu Deloitte klientu noslēpumiem. Vēstnieks ziņojumā atklāj – «esam izveidojuši ar Maizīti stipras un abpusēji izdevīgas attiecības».

Minora toņi

Tomēr šajā 2008. gada septembrī rakstītajā ziņojumā iezagušies arī skumji toņi. Vēstnieks ASV valdībai sūrojies, ka A. Lembergu vairs nevar turēt apcietinājumā un arī piemērot kādus citus ierobežojumus. J. Maizītis vēstniekam gan skaidrojis, ka nekādi ierobežojumi neesot nepieciešami, jo izmeklēšana pret A. Lembergu esot pabeigta. Turklāt «kontaktpersonas no NVO mums pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra sāk uzmanīgāk izturēties pret cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar ierobežojumu darbības ilgumu». Vēstnieks paudis sarūgtinājumu, ka arī tiesas izvairoties tiesāt ar A. Lembergu saistītās krimināllietas, jo «tiesneši baidās, ka, ja uzņemsies lietu, viņu privātā un profesionālā dzīve tiks pakļauta intensīvai sabiedrības uzmanībai». J. Maizītis vēstniekam izteicis ideju, kā efektīvāk notiesāt A. Lembergu: «Maizītis privātā sarunā ar vēstnieku Lārsonu izteica asprātīgu piezīmi, ka lietu vajadzētu nosūtīt uz Latgali, ekonomiskās depresijas pārņemto reģionu Latvijas austrumos, jo turienes tiesnešiem nav tik daudz sakaru Rīgā kā tiesnešiem no citām pilsētām.

Avots: nra.lv