• Tweet

Ko tik nevar ieraudzīt Ventspilī – zaķu ģimeni, pīļu ģimenīti, puķu mārītes, zemūdens pasaules puķu zivis, Sanda Prūša bobsleja kamanas ar bobslejistiem, ziedu pulksteni, un tas viss no ziediem.

Ziedi ir visur, un, cik zināms un no ventspilnieku sarunām noprotams, viņi ir lepni, ka pašvaldība daļu nodokļu maksātāju naudas novirza šādiem mērķiem. Faktiski jau tas ir nepilns lats no viena iedzīvotāja, bet tas prieks, ko rada šie ziedi, ir tūkstoškārt vērts. Kā rodas idejas, kā tās realizēt un materializēt, vairāk Neatkarīgajai stāsta Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

– Ventspils tiešām ir Ziedu pilsēta ar lielo burtu. Kur rodas šīs ziedu skulptūru netradicionālās idejas?

– Ne vienu reizi vien esmu teicis – tāpat kā mēģinājums pārsniegt Ginesa rekordu, tāpat arī ziedu skulptūras ir pašu ventspilnieku ideja. Mēs vienmēr aicinām savus iedzīvotājus izteikties portālā www.ventspils.lv, un tas tiešām nostrādā. Tā ir ideju krātuve, kur domes vadībai pasmelties ko vērtīgu un kas ir saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm. Protams, ne jau visi ieteikumi ir realizējami – daži ir stipri vien utopiski, bet no simta vismaz viena ir ļoti vērtīga un realizējama doma.

– Vai arī Ziedu diena ir šā procesa rezultāts?

– Tas gan nāca mazliet citādi. Latvijā jau 34 gadus pastāv Puķu draugu saiets, kas savā 33. sanākšanas reizē, kas notika Nīcā, nolēma, ka nākamā tikšanās ir jāorganizē Ventspilī. Pilsētas dome bija pagodināta, jo sacensties ar Nīcas, īpaši privātmāju dārzu, skaistumu ir ļoti grūti. Nīca jau izsenis ir slavena ar saviem privātmāju un lauku sētu dārziem. Ventspilī ir citādi – šeit dārzs ir visa pilsēta, ik uz soļa ir redzami ziedi, skulptūras, koki, krūmi, zālieni. Faktiski pilsēta ir viens liels parks, un tieši tāds vienmēr bijis mūs mērķis – Ventspilij jābūt skaistai un ziedošai, un tagad mēs sakām – arī dzirkstošai. Dzirkstošai tāpēc, ka mūsu pilsētā ir ļoti daudz strūklaku. Strūklakas taču ir parku neatņemama sastāvdaļa!

– Tad jau sanāk, ka Ziedu diena bija domāta tikai biedrībai Puķu draugi?

– Nē, jo tajā brīdī, kad pieņēmām lēmumu sarīkot svētkus Puķu draugu pasākumam, kurā oficiāli bija reģistrējušies 1070 cilvēku, mēs sapratām, ka šie svētki var būt daudz plašāki un tiem jābūt svētkiem visiem ventspilniekiem. Tā radās ideja par Ziedu dienu, kurā Puķu draugu saiets bija tikai viens no pasākumiem. Notikumu bija daudz, sākot ar lielās puķu dobes atklāšanu, kur notika arī lielā fotografēšanās. Īpaši pasākumi bija bērniem, un viens no spilgtākajiem notikumiem bija tas, ka vienā vietā tika sapulcēti daudzi Latvijas rotaļlietu ražotāji un tirgotāji. Pat no Lietuvas bija atbraukuši…

Pasākumu centrs bija Reņķa dārzs, kurā organizējām stādu parādi. Atsaucība bija milzīga – daudz bija gan tirgotāju, gan pircēju. Vienlaikus notika arī tāds kā minikonkurss Mans mini dārzs, kurā stādu tirgotājiem bija jāizveido kāds miniatūrs dārzs. Tos vērtēja gan skatītāji, gan speciāli izveidota žūrija. Tas tiešām bija skaisti, un es ceru, ka nākamgad šī tradīcija turpināsies.

– Vai pilsētas iedzīvotājiem arī bija kāds uzdevums?

– Patiesībā iedzīvotāji paši vēlējās ar savu ieguldījumu piedalīties Ziedu dienā. Uz ikgadējo konkursu Pilsētas rota tika apsekoti 200 individuālie dārzi, un nedēļu pirms Ziedu dienas pēc iedzīvotāju ierosinājuma tika izvirzīta vēl viena nominācija – Skaistākais balkons. Vērtēšanai tika pieteikti 15 skaistākie balkoni – var tikai priecāties par cilvēku izdomu un vēlmi pašiem rūpēties par pilsētas izrotāšanu. Ventspilnieki negaida, kad visu izdarīs pašvaldība, bet paši aktīvi iesaistās. Atzīmēšu, ka ik gadu pilsētā tiek vērtēti apstādījumi, ko veidojuši paši iedzīvotāji.

– Viena lieta ir pateikt – es gribu, bet pavisam cita – ieviest to dzīvē…

– Tieši tā, svarīgākais ir to realizēt. Tam nepieciešama profesionāla komanda, sākot no ainavu arhitektiem, kas to izplāno, un beidzot ar dārzniekiem, kas par to visu ikdienā rūpējas. Ziedi prasa nepārtrauktu uzmanību! Paskatieties, kam Rundāles pils teritorijā ir sava māja – dārzniekam. Tieši dārzniekam. Dārznieka darbs tiek vērtēts caur gadsimtiem, un viņam ir jādzīvo dārzā, lai to sajustu. Nevar noliegt arī arhitekta lomu šādu parku un dārzu iekārtošanā, taču dārznieks ir tas, kurš to uztur pie dzīvības un košuma. Ventspilī ir 60 šādu cilvēku, kuru uzdevums ir parūpēties, lai viss ziedētu un plauktu. Arī Ventspils sētniekiem ir būtiska loma, lai šī pilsēta vienmēr būtu sakopta un tīra, lai ietves un ielas nebūtu piemēslotas, lai zālieni vienmēr būtu laikus nopļauti, un tikai uz šāda fona ziedi varēs pilnībā izcelties.

– Esmu dzirdējusi tādus izteicienus – ja Ventspilī kaut kas ir piemēslots, tad vainīgi iebraucēji, jo vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti izteikta pietāte pret darbu, ko pilsētas sakopšanā ieguldījuši dārznieki un sētnieki…

– No vienas puses, jums ir taisnība, bet es gribu teikt, ka arī tūristi nemēslo tik daudz kā citviet. Ja apkārt ir tik perfekta tīrība, tad nomest papīru vai cigaretes galu nevienam pat roka neceļas.

Arī puķu dobes mums neposta – vienīgi uz izlaidumu laiku kaut kas pazūd… Es arī esmu bijis jauns un dulls, tāpēc jauniešus labi saprotu. Ļoti labi strādā arī pašvaldības policija, kas uzrauga, lai viss būtu kārtībā. Pati vide diktē iedzīvotāju dzīves kultūru.

– Ventspils nenoliedzami ir pati sakoptākā pilsēta Latvijā, bet vecpilsētā vēl daudz darāmā…

– Jā, tā ir mūsu problēma, un vecpilsētas grausti ir jāsakārto. Atzīmēšu, ka padomju laikos cilvēki no vecpilsētas mērķtiecīgi tika izmitināti citos mājokļos un, kad uz domi atnāca strādāt Aivars Lembergs, vecpilsētā bija palikušas vien 20 ģimenes, kam vajadzēja ierādīt jaunu mājvietu. Ventspils vecpilsētai vajadzēja kļūt par rēgu pilsētu, kur iedzīvotāju nav. Atgriezt iedzīvotājus un sakārtot mājas nav viegls uzdevums. It īpaši tāpēc, ka mājas ir privātīpašumā un pašvaldībai nav tiesību iejaukties privātā īpašuma apsaimniekošanā. Pagājušajā gadā pieņēmām domes lēmumus sakārtot vai nojaukt graustus par domes līdzekļiem, vēlāk pie to īpašniekiem vērsīsimies ar regresa prasību par ieguldījumu atlīdzināšanu. Nav noslēpums, ka daļa šo graustu pieder dažādām nekustamo īpašumu kompānijām, kas savulaik mājas iegādājās par lētu naudu, bet tagad par to apsaimniekošanu nerūpējas. Paredzam – lai dabūtu atpakaļ iztērēto naudu, būs gari un darbietilpīgi tiesu procesi. Taču mēs nevaram atļaut stāvēt šiem graustiem un gaidīt, kad notiks kāda nelaime. Mēs esam atbildīgi par iedzīvotāju drošību, arī par graustu radītajiem riskiem.

– Ziedi saistās ar izmaksām. Vai nedzird iebildumus, ka nauda tiek zemē nosviesta?

– Domāju, ka iedzīvotāji un viesi ir gandarīti, un, kā jau teicu sākumā, ziedu stādi izmaksā apmēram latu uz vienu pilsētas iedzīvotāju. Svarīga nav tikai summa, bet gan rezultāts un kā šī nauda tiek iztērēta. Vairākās pašvaldībās par puķēm atceras pavasarī, kad ir pienācis pēdējais brīdis tās iestādīt. Mēs ziedus pasūtām jau iepriekšējā rudenī – tad stādu iegāde ir daudz lētāka un mēs varam laikus saņemt to, ko esam jau iepriekš saplānojuši un pasūtījuši.

– Vēl vieni svētki nav beigušies, kad Ventspils jau gatavojas savas pilsētas svētkiem. Atkal tēma ir par ziediem…

– Jā. Kā magnēts mūsu pilsētas svētkiem ir Baltijas ziedu paklāja festivāls, kas šogad notiks jau vienpadsmito reizi. Pie mums ierodas baltkrievi, krievi, ukraiņi, kā arī Baltijas valstu floristi. Pirms diviem gadiem bija arī viesi no Štrālzundes, kas ir mūsu sadraudzības pilsēta. Festivāla ietvaros norit arī profesionālo floristu konkurss un tiek piešķirtas balvas arī jaunajiem floristiem, kā arī noteikta skatītāju balva. Gandrīz visus gadus skatītāju balva ir atšķirīga no žūrijas vērtējuma. Viņiem ir savs viedoklis, kas jārespektē.

Šogad festivāla devīze ir Es ziedu – dziedu Tev. Tas nozīmē, ka floristiem no ziediem jāizveido dziesma… Manuprāt, viņi ar to lieliski tiks galā. Floristi no Latvijas pie mums dodas ar saviem ziediem, bet ārzemniekiem mēs ziedus palīdzam sagādāt tepat. Puķu piegādi Ventspilī mums daudzus gadus nodrošina z/s Bērziņi un šīs sadarbības ietvaros festivāla dalībniekiem dod ziedus bez maksas.

Pagājušajā gadā piedalījās 44 komandas. Domāju, ka šogad būs vairāk. Mēs nevaram pārsteigt ar savas pilsētas skaistumu un sakārtotību – pie tā jau visi pieraduši, bet mēs varam pārsteigt ar jaunumiem, kas šogad ir Zaķu ģimene un lielā puķu dobe pie tirdzniecības centra Tobago, un, protams, vadošo floristu veidotie ziedu paklāji.

***

UZZIŅAI

• Ventspilī iestādīts 65 tūkstoši puķu
• Piramīdās un iekārtajos traukos 14 050 puķu
• Figurālajās dobēs 9200 viengadīgo puķu
• Kopējās stādu izmaksas – 41 700 latu, kas ir nepilns lats uz 1 ventspilnieku

Avots: nra.lv