Ziemeļkoreja veikusi kārtējo ballistiskās raķetes izmēģinājumu
Ziemeļkoreja trešdien veikusi jaunu ballistiskās raķetes izmēģinājumu, paziņojumā presei informēja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.
Neskatoties uz ANO rezolūciju, kas aizliedz Ziemeļkorejai attīstīt ballistisko raķešu tehnoloģiju, valsts turpina savu kodolprogrammu un trešdien izšāvusi raķeti Japāņu jūras virzienā.
Pirms tam, 19.jūlijā Ziemeļkoreja izmēģināja trīs ballistiskās raķetes, kas tika palaistas no Hvandžu pilsētas valsts rietumos un nolidoja 500 līdz 600 kilometrus Japāņu jūras virzienā.
Ziemeļkoreja jūlijā draudēja ar fizisku rīcību pēc tam, kad Vašingtona un Seula paziņoja par plāniem izvietot Dienvidkorejā modernu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, lai pretotos augošajiem Ziemeļkorejas draudiem.
Vārdā nenosaukta armijas amatpersona paziņoja, ka notikušais raķešu izmēģinājums ir saistīts ar minētajiem Ziemeļkorejas draudiem.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkorejas izaicinošos un paātrinātos centienus attīstīt moderno kodolarsenālu nav atturējušas līdz šim smagākās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, kas tika pieņemtas martā.
Martā ANO Drošības padome pēc septiņu stundu garām diskusijām vienbalsīgi piemērojusi Ziemeļkorejai stingrākās un plašākās sankcijas pēdējo divdesmit gadu laikā. Bet, tā vietā, lai reaģētu uz starptautisko spiedienu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns palielināja kodolprogrammas izmēģinājumu skaitu un testu biežumu, draudot ar kodolenerģijas uzbrukumiem ASV un tās sabiedrotajiem Āzijā.
Nesen ASV prezidenta kanceleja noteica sankcijas arī pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un vēl desmit ierēdņiem par cilvēktiesību pārkāpumiem pret savas valsts iedzīvotājiem. Šīs ir pirmās sankcijas no ASV puses tieši pret Čenunu.
Kā zināms, Ziemeļkoreja jau kopš 2006. gada ir pakļauta plašām starptautiskām un ASV sankcijām, kas tika pieņemtas pēc tās iepriekš veiktiem kodolizmēģinājumiem.
Foto:NOS Nieuws/https://www.flickr.com/photos/54777469@N02//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk